Komandas sastāvs nemainīgs:

Būvdarbu veikšana SIA “Siltie nami” Kārlis Reinfelds, SIA “Ductus” Uldis Dzirvinskis;

Projekta izstrāde SIA “Siltie nami” Kārlim Reinfeldam;

The post Renovācijas darbi Krīvu ielā 3, Rīgā appeared first on House Manager.

Realizējot projektu dzīvokļu īpašnieki tiks pasargāti no paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes piemērošanas 3% apmērā.

Projektu palīdzēja realizēt:

1. SIA “Siltie Nami” – tehniskās apsekošanas atzinuma sagatavošana;
2. SIA “ARHIGRAM” – apliecinājuma kartes sagatavošana (projekta izstrāde);
3. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” – arhitektoniskās izpētes veikšana;
4. SIA “REKU-K” – būvuzraudzības veikšana;
5. SIA “Berga fasādes” – būvdarbu veikšana.

The post Fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 38 appeared first on House Manager.

Mājas biedrībai par aktivitāti;

SIA “Siltie nami” Kārlin Reinfeldam par projekta izstrādi;

SIA “Augmentum” Signei Kajakai par projekta vadību;

SIA “Ductus” Uldim Dzirvinskim par būvdarbu veikšanu.

The post Turpinām siltināt – Zemgaļu iela 21A, Rīga appeared first on House Manager.

Mālkalnes prospektā 39 ir uzsākti mājas renovācijas darbi ar Eiropas savienības līdzfinansējumu.

The post Mālkalnes prospektā 39 uzsākti renovacijas darbi appeared first on House Manager.

Ceļš līdz ēkas renovācijai ir bijis garš un sarežģīts, to ir ietekmējuši vairāki faktori. Ideja par ēkas renovāciju iedzīvotājiem radās jau tālajā 2009.gadā, sanākot kopā aktīvākajiem mājas iedzīvotajiem tika nolemts virzīties uz šo mērķi.

Iedzīvotāji vērsās pie mājas apsaimniekotāja, tajā laikā pie SIA „Juglas nami”, tagadējā SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, nesaņemot praktiski nekādu atbalstu. Tika nolemts dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību „Zemgaļu 21” un meklēt saviem spēkiem projektu vadītāju, kurš varētu palīdzēt piesaistīt Eiropas struktūrfondu finansu līdzekļus. Diemžēl iedzīvotājiem nepaveicās, tika izvēlēts uzņēmums, kurš savus darbus veica neprofesionāli un iesniegtais projekts tika noraidīts.

Pēc projekta noraidīšanas lielākā daļa iedzīvotāji jau bija atmetuši cerības par ēkas renovāciju, bet pateicoties DZīB „Zemgaļu 21” valdes locekļiem Annai Eisakai un Dzintaram Bērziņam šīs cerības saglabājās.

Biedrības valdes locekļi mēģināja saviem spēkiem veikt ēkas renovācijas projektu, bet pienāca brīdis, kad saprata, ka šo mērķi neizdosies sasniegt. Arī esošais mājas apsaimniekotājs SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” necentās iedzīvotājiem palīdzēt, tad tika pieņemts lēmums mainīt mājas apsaimniekotāju.

2012.gada 30.oktobrī tika pieņemts lēmums atteikties no esošā mājas apsaimniekotāja un par jauno apsaimniekotāju tika izvēlēts SIA „House Manager”. Nekavējoties tika uzsāki darbi, lai ēkas renovāciju varētu notikt 2013.gada vasarā. SIA „House Manager” vadītājs Rolands Iesaliņš piesaistīja profesionālu projektu vadītāju no uzņēmuma SIA „Mūsu projekts”. Sadarbojoties visām pusēm – biedrībai, apsaimniekotājam un projektu vadītājam tika sasniegts izvirzītais mērķis.

2013.gada jūlijā tika paveikti visi priekšdarbi un sākas būvdarbi.

Un tomēr lielākie nopelni pienākas DZīB „Zemgaļu 21” valdes locekļiem, kuri ir veltījuši daudz sava brīvā laika un paveikuši lielu darbu gan savā, gan citu iedzīvotāju labā neskatoties uz šķēršļiem, kuri bija jāpārvar.

The post Daudzīvokļu dzīvojamās mājas renovācija Zemgaļu ielā 21, Rīgā appeared first on House Manager.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz noteikt, ka aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» desmitajā projektu iesniegumu atlases kārtā ir pieejams aktivitātes atlikušais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums no iepriekšējām projektu iesniegumu atlases kārtām un virssaistību finansējums 15 miljonu latu apmērā.

Līdz šā gada 12. septembrim Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā saņēmusi 1087 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai. Visvairāk projektu iesniegumu saņemts no Kurzemes (298) un Vidzemes (257). No Rīgas reģiona saņemti 208 projektu iesniegumi, no Zemgales – 179, bet Rīgas – 97. Savukārt viszemākā aktivitāte ir Latgalē – 48 projektu pieteikumi.

Aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» ietvaros līdz 12.septembrim LIAA ir noslēgusi 436 līgumus par atbalsta piešķiršanu daudzdzīvokļu māju renovācijai, un līdzfinansējuma apmērs šiem projektiem ir 27,79 miljoni latu.

Vienlaikus ar grozījumiem MK noteikumos plānots noteikt, ka turpmāk aktivitātes ietvaros atbalstāma ēkas energoresursu rekuperācijas sistēmas uzstādīšana un ēkas esošo inženierkomunikāciju sistēmu atvirzīšana no siltināmās virsmas. Projekta iesniegumam savukārt vairs nebūs jāpievieno būves inventarizācijas lieta, bet būs jāpievieno līgums par tehniskā projekta vai vienkāršotās renovācijas dokumentācijas izstrādi un siltumenerģijas piegādātāja izziņa par ēkas siltumenerģijas patēriņu. «Ieguldījumi mājokļu siltināšanā ir efektīvi, jo to rezultātā tiek panākts būtisks siltumenerģijas ietaupījums, kas vienlaikus samazina dzīvokļu īpašnieku izdevumus siltumapgādei pēc ēku renovācijas,» klāsta EM. Turklāt pozitīvi tiek ietekmēta būvniecības nozare, palielinot būvdarbu apjomu Latvijā. Jāpiebilst, ka līdz šā gada jūnijam pilnībā bija pabeigta 121 daudzdzīvokļu mājas siltināšana.

Raksta avots db.lv

The post Paredz jaunus miljonus mājokļu siltināšanai appeared first on House Manager.

Tajā galvenokārt ir runa par to, kā veicināt labvēlīgus investīciju nosacījumus, jo īpaši ēku renovācijā un uzturēšanā. Piemēram, veicinot aizdevumu paketes izmantošanu EUR 120 mljrd. apmērā, kas ir pieejami no Eiropas Investīciju bankas (EIB) kā daļa no jūnija Izaugsmes un nodarbinātības pakta. Otrkārt, veicinot mobilitāti, atbalstīt inovāciju un uzlabot darbaspēka kvalifikāciju. Treškārt, efektīvāk izmantot resursus, sekmējot ilgtspējīgu būvniecības sistēmu daudzpusēju atzīšanu ES. Ceturtkārt, sniedzot būvniecības uzņēmumiem būvnormatīvus un prakses kodeksus, lai tiem būtu vieglāk strādāt citās dalībvalstīs. Visbeidzot, stiprinot Eiropas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju pasaules mērogā, lai veicinātu labus rezultātus un ilgtspējīgus standartus trešās valstīs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais Komisijas loceklis Antonio Tajāni sacīja: “Šībrīža smagajā ekonomikas un sociālajā krīzē zema energopatēriņa ēkas ir drošs un dzīvotspējīgs ieguldījumu veids gan sabiedrībai, gan privātajiem ieguldītājiem. Būvniecības nozarei ir jāizmanto šī iespēja, lai radītu inovācijas un piesaistītu talantīgus speciālistus. Jauno tehnoloģiju lielo potenciālu var izmantot ne tikai jaunās ēkās, bet arī miljoniem esošo ēku renovēšanā, lai padarītu tās energoefektīvākas atbilstīgi ES 2020 mērķiem. Mēs nedrīkstam laist garām šādu iespēju. Būvniecības nozare var kļūt par ilgtspējīgas attīstības virzītājspēku.”

Kāpēc ES ir vajadzīga būvniecības stratēģija

• finanšu un ekonomikas krīzes dēļ laikā no 2008. gada janvāra līdz 2012. gada aprīlim darbs būvniecībā un infrastruktūras attīstībā ES-27 samazinājās par 17 %,
• mājokļu tirgus burbuļa pārsprāgšana ir turpinājusi ievērojami samazināt darbību šajā nozarē, kas ir veicinājis bezdarba pieaugumu,
• kredītu tirgus sarukšanas un novēlotu maksājumu prakses dēļ radās vēl lielāks spiediens uz būvniecības uzņēmumu maksātspēju,
• nozarē pastāvīgi ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks,
• kā paziņots pārstrādātajā Ēku energoefektivitātes direktīvā, galvenais uzdevums būvniecības nozarē būs gandrīz nulles enerģijas ēku ieviešana,
• progress attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamās enerģijas avotu ieviešanu ir lēns, jo īpaši esošo ēku renovācijā,
• situācija starptautiskajos tirgos ES uzņēmumiem ir ļoti sarežģīta. Grūtības rada konkurences nosacījumi citās valstīs, piemēram, mazāk stingras sociālās un vides prasības. Uzņēmumi, kas nav no ES, piemēram, Ķīnas uzņēmumi, saņem valsts atbalstu, kas ierobežo ES uzņēmumu iespējas piekļūt šiem tirgiem.

Turpmākie pasākumi

Dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem tiks organizēts augsta līmeņa forums, kurā tiks pārraudzīta stratēģijas īstenošana un pausti ieteikumi par nepieciešamajiem pielāgojumiem vai jaunām iniciatīvām. Vienlaikus tematiskās un citās grupās tiks diskutēts par dažādām pieejām konkrētu iniciatīvu īstenošanā, novērtēta līdzšinējo darbību iespējamā ietekme valsts un nozares līmenī saistībā ar konkrētām iniciatīvām un norādītas sinerģijas iespējas.

Vispārīga informācija

Būvniecības nozare ir ļoti svarīga Eiropas ekonomikas daļa, jo tā veido gandrīz 10% no ES IKP un nodrošina 20 miljonus darba vietu, lielākoties mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos. Konkurētspēja būvniecības nozarē var būtiski ietekmēt visas ekonomikas attīstību. Ēku energoefektivitātes rādītāji un efektīva resursu izmantošana ražošanā, pārvadājumu jomā un saistībā ar produktiem, kurus izmanto ēku būvniecībā un infrastruktūras izveidē, būtiski ietekmē eiropiešu dzīves kvalitāti. Līdz ar to būvniecības uzņēmumu konkurētspēja ir svarīga ne vien izaugsmei un nodarbinātībai, bet arī nozares ilgtspējības nodrošināšanā.

The post Izaugsmes atjaunošana, izmantojot zema energopatēriņa ēku potenciālu appeared first on House Manager.

Mājas īpašnieka, AS „Latvijas Investīcijas”, pārstāvis skaidroja, ka ņemot vērā sertificētu speciālistu viedokli, ūdens cirkulācija pa ūdensvadiem apdraudēja mājas iemītnieku drošību, jo ūdens padeves sistēmas mezgls bija avārijas stāvoklī. Tāpēc to nolēma remontēt. Iedzīvotājiem tika pievests dzeramais ūdens, sākotnēji divas reizes nedēļā, tad, redzot, ka ūdeni izmanto minimāli, vienu reizi.

Īrnieki apstiprina, ka ūdens tika pievests, taču tas nevarēja apmierināt cilvēku vajadzības, it īpaši vasarā, turklāt augstāko stāvu iedzīvotājiem radušās grūtības uznest pietiekamu ūdens daudzumu savos dzīvokļos. Atgādinām, ka pēc sanitārajām normām katram mājas iemītniekam pienākas vismaz 25 litri ūdens dienā. Vasaras periodā daudzi īrnieki devās dzīvot pie radiem vai uz vasarnīcām un tāpēc pievestā ūdens patēriņš samazinājās.

Cilvēku sašutumu izraisīja tas fakts, ka ūdens atslēgts tikai dzīvokļu īrniekiem, bet dzīvokļu īpašnieki turpina to lietot neierobežotā daudzumā, izmantojot tos pašus avārijas stāvoklī esošos stāvvadus. Īrnieki uzskata, ka, aizbildinoties ar ūdensvadu sistēmas remontu, saimnieks grib tikt vaļā no īrniekiem vai arī piespiest viņus nopirkt dzīvokļus. Jo patiesībā ūdens sistēmas mezgla remonts netiek veikts, bet tā vietā tiek remontēts jumts.

Arī mājas īpašnieka pārstāvis nevarēja paskaidrot, kad tiks pabeigts ūdens apgādes sistēmas remonts. Īpašnieks arī nepaskaidroja, kāpēc nevēlas organizēt ūdens padevi, ierīkojot pagaidu krānu koplietošanas telpās vai pagalmā, izmantojot lokano šļūteni, ko varētu pieslēgt no mājas ūdensvada. Tas izmaksātu daudz lētāk.

Uzklausot abas puses un ņemot vērā, ka uzņēmumam „Latvijas Investīcijas” šāds pārkāpums jau ir konstatēts arī iepriekš, Rīgas domes Administratīvā komisija piemēroja mājas īpašnieku firmai naudassodu 9 000 latu apmērā par pamatpakalpojumu nesniegšanu triju dzīvokļu īrniekiem. AS „Latvijas Investīcijas” ir iespēja 10 dienu laikā pārsūdzēt komisijas lēmumu tiesā vai arī apmaksāt šo summu.

The post 9 000 Ls naudas sods par pamatpakalpojumu nesniegšanu appeared first on House Manager.

Akermanis informēja, ka saskaņā ar apkopotajiem pavasara datiem no 37 miljoniem latu parādi lielajās pilsētās veido 28,2 miljonus latu. Šīs summas pamatā veido dzīvokļu īpašnieku parādi par saņemto siltumu.

Pēc LSUA pārstāvja norādītā, siltumapgādes uzņēmumi labi apzinās, ka rēķini par siltumu ir lieli, salīdzinot ar iedzīvotāju maksātspēju, tomēr nav iespējama situācija, kad klienti saņem preci un par to nenorēķinās.

«Siltumuzņēmumi savā ziņā arī ir situācijas ķīlnieki, jo siltumenerģijas cenu pamatā veido kurināmā izmaksas. Tiem uzņēmumiem, kas izmanto gāzi, ap 80% siltuma cenā veido kurināmā izmaksas, savukārt šķeldas gadījumā runa ir par 70%. Siltumuzņēmumiem savlaicīgi ir jānorēķinās par saņemto kurināmo gan ar AS »Latvijas Gāze«, gan šķeldas piegādātājiem, pretējā gadījumā siltuma nebūs nevienam,» sprieda Akermanis.

Viņš atzina, ka vasarā parasti parādi deldējas, tomēr, katru gadu veidojoties iztrūkumam nomaksās, kopējā summa būtiski nesamazinās.

Valsts negribīgi iesaistās problēmas  risināšanā

Kā teica Akermanis, valsts institūcijas šogad lēni un negribīgi sāk redzēt, ka siltumparādu problēma ir liela un valsts konsekventi nerisināta problēma. «Ir gan vecie parādi, gan iepriekšējās sezonas parādi, un nopietni netiek risināta neviena no šīm problēmām,» teica asociācijas pārstāvis.

Pēc asociācijas vērtējuma, nemaksātāji ir dažādi. Ir maznodrošinātie, kuriem nepieciešams pašvaldību atbalsts, taču daudzi dzīvokļu īpašnieki nemaksā par siltumu dažādu citu iemeslu dēļ.

Atsaucoties uz aptaujām, Akermanis norādīja, ka visdisciplinētāk dzīvokļu īpašnieki apmaksā banku rēķinus, tad seko elektrība, internets, telefons. Minētos pakalpojumus nemaksāšanas gadījumā ātri un vienkārši atslēdz, turpretī siltumu un ūdeni var atslēgt tikai visai mājai kopumā, tādēļ siltuma rēķinu apmaksa ir 5.-6.vietā. Rezultātā siltuma rēķini vai nu jāapmaksā apzinīgajiem kaimiņiem vai arī namu pārvaldniekiem jāsedz no namu apsaimniekošanas maksas.

Tiesa – ilga, neefektīva; bankas nemaksā rēķinus

«Namu apsaimniekotājiem šie parādi būtu jāpiedzen tiesas ceļā, bet šeit jāmet akmens mūsu tiesu sistēmai: komunālo parādu piedziņa ir lēna, neefektīva un dārga. Nereti ir tā, ka tiesa ilgst pusgadu vai gadu, bet rezultātā tiesas izmaksas ir lielākas par parādu vai vēl trakāk – tiesu izpildītājs atsūta vēstuli, ka parāda piedziņa nav iespējama. Pagalam laiks un nauda. Tādēļ mūsu komunālās tiesvedības likumdošanā nepieciešami būtiski uzlabojumi,» norāda asociācija.

Pēc Akermaņa teiktā, lielākās galvassāpes gan sagādā dzīvokļi, kas ir apgrūtināti ar hipotekārajiem parādiem. Lai gan pēc skaita un platības to daļa nav liela, tieši šie dzīvokļi veido lielāko parādu daļu, jo par tiem sen netiek maksāta apkures maksa. Piemēram, Cēsīs namu apsaimniekotāji ir saskaitījuši, ka šie dzīvokļi veido mazāk nekā 3% platības, bet to parādi veido vairāk nekā 30% no kopējā parāda.

«Bankas »treknajos gados« deva ārprātīgus hipotekāros kredītus dzīvokļu iegādei, kas sen jau neatbilst reālajai mūsu dzīvokļu tirgus vērtībai. Rezultātā daudzi cilvēki šos dzīvokļus ir zaudējuši, tie pārgājuši banku meitasuzņēmumiem. Taču komunālie maksājumi bieži vien sen jau netiek maksāti, un, kamēr bankas nav ierakstījušas šos dzīvokļus zemesgrāmatā, arī netiek maksāti. Tādēļ tieši šajā posmā ir samilzusi lielākā parādu problēma, un tai nav viegli atrast risinājumu,» vērtēja Akermanis.

Bankas neatzīst savas trekno laiku kļūdas

Viņš norādīja, ka dažādās komisijās un darba grupās diskusijas notiek jau pusotru gadu, bet pagaidām vienošanās ar komercbankām nav panākta. Viņaprāt, bankas «ļoti negrib atzīt savas kļūdas un par tām maksāt».

Akermanis atgādināja par savulaik Saeimā nonākušo priekšlikumu, ka līdz 10% no šo dzīvokļu pārdošanas cenas tiek novirzīta komunālo parādu segšanai. Savukārt šī gada sākumā siltumuzņēmumi piedāvājuši piemērot veco padomju laiku principu, kas patlaban attiecas arī uz transportlīdzekļiem, proti, nav iespējams pārreģistrēt automašīnu, ja nav nomaksāti visi sodi. Līdzīgu principu uzņēmumi rosināja arī attiecībā uz dzīvokļiem, liedzot tos pārdot, ja nav nomaksāti komunālie parādi, vienalga, vai tos maksā pircējs vai pārdevējs. Šādā gadījumā likumā tiktu noteikts, ka zemesgrāmatu tiesnesis, redzot parādu, nereģistrētu zemesgrāmatā izmaiņas. Tomēr šos priekšlikumus bankas noraidījušas.

Pēdējais banku piedāvājums, par ko sāktas diskusijas, paredz, ka bankas daļēji sedz komunālos parādus, taču vēl jāvienojas, par cik lielu daļu varētu būt runa. Akermanis pagaidām nevarēja pateikt, cik liela daļa būtu apmierinoša abām pusēm.

«Skaidrs, ka risinājums jāatrod. Nevar būt, ka siltumnieki samaksā, bet bankas saka, ka deva lielus kredītus, tāpēc tagad neko nemaksās. Ciest zaudējumus nepatīk nevienai pusei, taču var gadīties, ka sveikā nevarēs iziet neviens, jo problēma ir gadiem ielaista,» teica Akermanis. Viņš arī norādīja, ka vecos parādus nevar vienkārši norakstīt. Viņaprāt, tie ir tik milzīgi, ka varētu būt nepieciešams cits risinājums.

Asociācija pozitīvi vērtē Ekonomikas ministrijas izstrādātās izmaiņas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas uzdotu ēku apsaimniekotājiem aktīvāk cīnīties pret parādniekiem. Šis priekšlikums jau nodots izvērtēšanai Saeimas komisijām.

Kā uzskata Akermanis, arī vasarā būtu jāturpina darbs pie priekšlikumiem, lai, atsākot Saeimas darbu, tie būtu «uz galda».

The post Parādi par siltumu 40 miljoni appeared first on House Manager.

Šobrīd videokanālā „Dzīvo siltāk”ministrija apkopojusi videolekciju ierakstus no pēdējā laikā organizētajiem semināriem un konferencēm par projekta sagatavošanu iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ERAF līdzfinansējuma saņemšanai, ēku kvalitatīvu renovācijas procesa veikšanu, kā arī atbildes uz semināros biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Videokanāls arī turpmāk regulāri tiks papildināts ar jauniem videofailiem. Tuvākajā laikā tajā plānots publicēt atbildes uz jautājumiem par mājokļu renovācijas procesa organizēšanu ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros. Informāciju sniegs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Tāpat atbildes uz aktuālajiem jautājumiem sniegs arī banku un apdrošināšanas nozaru pārstāvji, kā arī informēsim par kvalitatīvu renovācijas darbu veikšanu, piemēram, pareizu logu montāžu, ārējo norobežojošo konstrukciju siltināšanu, siltumapgādes un ventilācijas sistēmu renovāciju.

Lai turpmāk sagatavotu atbildes uz citiem interesējošajiem jautājumiem, Ekonomikas ministrija aicina sūtīt neskaidros jautājumus par ēku renovāciju uz e-pastu dzivosiltak@em.gov.lv; atbildes sniegsim pēc iespējas īsākā laika posmā.

Līdz 2012.gada 27.jūnijam ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” ietvaros ir iesniegts 981 projektu iesniegums un to ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 58,3 milj. lati. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir noslēgusi 483 līgumus un piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējuma apjoms šiem projektiem ir 28, 45 milj. latu. Pašlaik ir noslēgusies 101 projekta īstenošana. Atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai šobrīd vēl pieejami aptuveni 11 miljoni latu.

Kā zināms, ERAF aktivitātes „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Aktivitātes īstenošanai piešķirtais finansējums ir 47 759 948 lati.

Papildu informācija par aktivitāti ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā un Ekonomikas ministrijas mājas lapā internetā. Jaunumiem par mājokļu renovāciju var sekot arī Twitter – twitter.com/siltinam.

The post Izveidots Dzīvo siltāk video kanāls par mājokļu renovāciju appeared first on House Manager.